Tiesu psiholoģiskās ekspertīzes un psiholoģiskās izpētes – kopīgais un atšķirīgais

Tiesu psiholoģiskās ekspertīzes un psiholoģiskās izpētes – kopīgais un atšķirīgais

Evija Strika - VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, tiesu psiholoģijas eksperte, LU PPMF docente.


Psihologiem strādājot krīzes centros, sociālajos dienestos, skolās vai arī citās savas prakses vietās, bieži nākas strādāt ar klientiem, tai skaitā arī bērniem, kuri ir cietuši no dažāda veida vardarbības vai vardarbībām. Šādos gadījumos psihologs klientam sniedz psiholoģisko rehabilitāciju, strādā ar viņu ar psiholoģiskās konsultēšanas metodēm vai arī veic psiholoģisko izpēti un sniedz atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem. Bieži vien, balstoties uz psihologa sniegto informāciju vai atzinumu, tiek ierosināts kriminālprocess, kurā psihologa klients tiek atzīts par cietušo. Dažreiz var būt situācijas, kad atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem psihologam lūdz sniegt procesa virzītājs jau pēc kriminālprocesa uzsākšanas. Tāpat, kriminālprocesa ietvaros parasti cietušajam, it īpaši, ja viņš ir nepilngadīgais, tiek nozīmēta tiesu psiholoģiskā vai kompleksā tiesu psiholoģiskā un tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ir ļoti svarīgi izprasta abu speciālistu (psihologu) juridisko statusu konkrētā kriminālprocesa ietvaros un zināt savas kompetences robežas attiecībā uz atzinumā par psiholoģiskās izpētes rezultātiem atspoguļoto informāciju.

Savā prezentācijā aplūkošu jautājumu par to, kas  ir tiesu psiholoģiskā ekspertīze, un kā atšķiras psiholoģiskās izpētes mērķi, izpētes metodes un atzinumā aprakstītā izpētes rezultātu secinājumu daļa, gadījumos, kad psiholoģiskā izpēte tiek veikta tiesu psiholoģiskās ekspertīzes ietvaros un gadījumā, ja to veic speciālists psiholoģiskās konsultēšanas un vai psiholoģiskās izpētes ietvaros.


Pievienotie faili

  1. Evija Strika - prezentācija *.pdf, 137.85 KB
Atpakaļ

Aktualitātes

Atbalstītāji