Pazīmes, kas varētu liecināt par vardarbībi pret bērnu

Bērnu uzvedībā, fiziskajā, emocionālajā un sociālajā veselībāvar būt vērojamas dažādas pazīmes, kas var norādīt, ka bērns cieš no vardarbības.

Pazīmes, kas varētu liecināt, ka bērns cieš no novārtā pamešanas jeb vecāku nolaidības:

  • stereotipas ķermeņa kustības, kas pirmsskolas vecumā izpaužas kā ritmiska šūpošanās sēžot vai stāvot;
  • nesātīga ēšana;
  • pastāvīga bada sajūta;
  • zagšana vai izdzīvošanai nepieciešamo lietu diedelēšana;
  • vecumam nepietiekams ķermeņa svars;
  • redzams nogurums, pasivitāte, var iemigt jebkurā laikā;
  • nevēlēšanās kontaktēties (noslēgts, vientuļš);
  • ātra attiecību veidošana ar svešiniekiem;
  • izteikta tieksme pēc pieaugušo uzmanības;
  • ķermeņa robežu neievērošana.


Pazīmes, kas varētu liecināt, ka bērns cieš no emocionālas vardarbības:

  • izvirza bērna vecumam un spējām neatbilstošas prasības, ar kurām bērns paša spēkiem nav spējīgs tikt galā;
  • pret bērnu ir pārāk kritiski;
  • bieži ir dusmīgi uz saviem bērniem;
  • draud bērniem.

        

  • emocionāli vēss, vienaldzīgs;
  • bieži ir skumjš, depresīvs;
  • sūkā pirkstus, monotoni šūpojas;
  • izteikti noslēdzies sevī un domīgs vai arī izteikti aktīvs un agresīvs;
  • neizrāda interesi par rotaļāšanos.
  • miega traucējumi, baiļu lēkmes naktī;
  • dienas un/vai nakts enurēze;
  • psihosomatiskas sūdzības; galvassāpes, sāpes vēderā, slikta dūša, duršana sirds apvidū;
  • ·        palēnināta bērna fiziskā un vispārējā attīstība.
Pazīmes, kas varētu lieicnāt, ka bērns cieš no fiziskas vardarbības:
  • Savainojuma veids. novietojums un smaguma pakāpe neatbilsts vai nesakrīt ar bērna stāstījumu
  • Savainojuma smaguma pakāpe vai veids rada satraukuma izjūtu.
  • Daudz savainojumu, zilumu un/vai rētu.
  • Lūzumi, apdegumi, vietām trūkst matu.
  • Iekšējo orgānu traumas – sāpes vēderā, vemšana, drudzis.
  • Galvas traumas.
  • Atkārtotas traumas un savainojumi.
  • Jebkura trauma vai savainojums zīdainim.

 

  • Bērns izvairās no kontakta ar pieaugušajiem.
  • Bērns izskatās iebaidīts, izturas izteikti nedroši.
  • Bērns neizrāda nekādas emocijas saistībā ar savainojumu.
  • Bērns bieži kavē skolu ar vecāku atļauju.
  • Bērns valkā slēgtu apģērbu (garas bikses, svārkus un džemperus ar garām piedurknēm un augstu apkakli u.tml.).
  • Bērns ir pārlieku paklausīgs, pasīvs, kautrīgs, izvairīgs.
  • Bērns ir izteikti agresīvs un naidīgs.

  • Vecāki noliedz jebkādu vardarbības iespēju, sakot, ka bērns melo.
  • Vecāki piedāvā neloģiskus izskaidrojumus bērna traumām un savainojumiem.
  • Vecāki maina izskaidrojumus par bērna traumu un savainojumu.
  • Vecāki izvairās no medicīniskās palīdzības saņemšanas vai arī izmanto medicīnisko pakalpojumu saņemšanai dažādas iestādes.

Pazīmes, kas varētu lieicnāt, ka bērns cieš no seksuālas vardarbības:
  • parādās vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem jautājumiem;
  • uzdod vecumam neatbilstošus un neparastus jautājumus par cilvēka seksualitāti;
  • bērns izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas;
  • intensīvi masturbē;
  • bērns stāsta par kādu savu paziņu, kas cietusi no vardarbības;
  • bērns vēlas dzīvot kādā citā ģimenē vai iestādē;
  • bēg no mājām;
  • izteikti baidās no kāda cilvēka, vietas vai rajona;
  • nevēlas vai atsakās izģērbties (piemēram, pie ārsta);
  • pēkšņi parādās nauda vai mantas;

  • grūtības staigāt vai sēdēt;
  • panikas lēkmes;
  • sāpes vēderā vai nieze ģenitāliju rajonā;
  • zilumi, asiņošana vai jebkādi citi savainojumi ģenitāliju rajonā;
  • seksuāli transmisīvās saslimšanas;
  • grūtniecība;
  • sāpīga urinēšana;
  • neizskaidrojamas veselības problēmas.
Atpakaļ

Aktualitātes

Atbalstītāji